Re-emigranta piezīmes

Jāsargā.  Ikšķiles dzelzceļa stacija, Latvija, 2018 Viesnīca Oaxaca, Meksikā, 2012

Izvēlos noslēgt līgumu ar alternatīvo elektroeneģijas tirgotāju. Autorizējos ar bankas elektronisko parakstu. Četras darbadienas, un līguma priekšlikums atsūtīts. Elektroniski un gandrīz vai ātri. Līgums jāizdrukā, jāparaksta, un ieskenēts jāaizsūta atpakaļ. Ak, man neesot skenera? Nu nekas, lai nofotogrāfējot ar telefonu, un sūtot tādu bildi. Diez, kāds šādam ar telefonu fotografētam parakstam juridiskais spēks?  Bet prieks, ka man uzticās. Pastam gan neuzticās, jo pa pastu sūtīt šo parakstīto dokumentu tomēr enerģijas tirgotājs tomēr neiesaka.

Kādas priekšpilsētas izpilddirekcijas vides pieejamība krietni atpaliek no Supernetto veikala ar automātiskajām durvīm.

Sanāca iet cauri centrālajam tirgum. Zemenīšu daudz, visas vienādas – grieķu. Dīvaini nolūkoties kā identisku preci tirgo vairāki desmiti pārdevēju. Jēga šādai konkurencei? Mana izvēle paslīdēja garām daudzejiem “sladkije, pobrobuiķe”, iepirkos pie valsts valodā runājošas kundzes bez priekšzobiem. Ak, tāda šī jēga!